Novērtēšana pamatā tiek veikta individuālām darbībām, un tai jābūt saistītai ar vienu darba dienu. Ja kravu svars un/vai ķermeņa stāvokļi individuālās darbības laikā mainās, jāaprēķina vidējās vērtības. Ja vairāki uzdevumi kravu apstrādē ar rokām, lietojot būtiski atšķirīgas manipulācijas ar kravu, parādās kopējā darbībā, tie jāvērtē un jādokumentē atsevišķi.

Novērtēšanas procesā nepieciešami 3 šādi posmi:
1) laika vērtējuma punktu noteikšana,
2) galveno rādītāju vērtējuma punktu noteikšana un
3) vērtēšana.

Nosakot vērtējuma punktus, būtībā ir atļauts aprēķināt starpposmus (veikt interpolēšanu). Piemēram, biežuma punktu skaitam 40 atbilst laika vērtējums ar 3 punktiem.

Galveno rādītāju metodes darba lapu darbībām, kurās ietverta vilkšana un stumšana, var lejupielādēt šeit:

 Interaktīvā GRM darba lapa darbībām, kurās ietverta vilkšana un stumšana (datne, 692 kB)
Šī interaktīvā darba lapa ļauj aizpildīt veidlapu ar datoru un automātiski aprēķina ar šo darbību saistīto riska punktu skaitu. Rezultātu var saglabāt datorā.

Citi noderīgi dokumenti, kas saistīti ar šo metodi.

 Izdrukājama GRM darba lapa darbībām, kurās ietverta vilkšana un stumšana (datne, 248 kB)
Šī darba lapa domāta izmantošanai bez datora, vērtējumus ierakstot ar roku.

 Īsa pamācība ar piemēriem un atbildēm uz bieži uzdotiem jautājumiem (datne, 1968 kB)
Šajā īsajā pamācībā sniegta noderīga informācija par GRM izmantošanu praksē, doti vērtēšanas piemēri un atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem.

Brīdinājums!
Šī metode kalpo tikai kā orientieris darba apstākļu novērtēšanai kravu vilkšanā un stumšanā. Tomēr, nosakot laika vērtējumu, masas vērtējuma punktus, novietojuma precizitāti, ātrumu, ķermeņa stāvokli un darba apstākļus, ļoti būtiski ir labi pārzināt vērtējamo uzdevumu kravu apstrādē ar rokām. Ja attiecīgo zināšanu trūkst, novērtēšanu nevar veikt. Aptuveni vērtējumi vai pieņēmumi noved pie kļūdainiem rezultātiem.

1. posms: laika vērtējuma punktu noteikšana

Laika vērtējuma punktus nosaka, pamatojoties uz tabulu, atsevišķi vilkšanai un stumšanai nelielos attālumos ar biežu apstāšanos un vilkšanai un stumšanai lielākos attālumos.

• Vērtējot vilkšanu un stumšanu nelielos attālumos ar biežu apstāšanos, par pamatu ņem biežumu.
  
• Vērtējot vilkšanu un stumšanu lielākos attālumos, par pamatu ņem kopējo attālumu.
  

Par aptuvenu mērvienību jāuzskata atsevišķā attāluma robežvērtība 5 metri. Šaubu gadījumos lēmums jāpieņem, vadoties pēc tā, kurš kritērijs parādās biežāk: kustības uzsākšana un pārtraukšana vai ilgstoša vilkšana.

2. posms: masas, novietojuma precizitātes, ķermeņa stāvokļa un darba apstākļu vērtējuma punktu noteikšana

2.1 Pārvietojamā masa

Punktu noteikšanu veic, pamatojoties uz tabulu, ņemot vērā pārvietojamo masu (transporta līdzekļa svars plus krava) un transporta līdzekļa veids (rūpnieciskais kravu transporta līdzeklis, palīglīdzeklis). Ļoti bieži tiek izmantoti ratiņi ar skrituļiem un ar vilkšanas stieni vai bez tā. Šeit pastāv atšķirība starp (vadāmiem) stūrēšanas skrituļiem un (nevadāmiem) un nekustīgiem skrituļiem. Ja vērtējamās atsevišķās darbības laikā notiek dažādu kravu apstrāde, tad var ieviestvidējo vērtību. Salīdzinājumam var izmantot arī visaugstākās vērtības. Taču tādā gadījumā par pamatu jāņem šo augstāko vērtību zemākais biežums, bet nekādā gadījumā – kopējais biežums.

2.2 Novietojuma precizitāte un kustības ātrums

Punktu noteikšanu veic, pamatojoties uz tabulu. Rādītājs „ātri” ir vienlīdzīgs caurmēra ātrumam, ejot kājām. Ja īpašos gadījumos ātrums ir acīmredzami lielāks, tad tabulu var atbilstoši paplašināt un piešķirt 4 vai 8 punktus. Pieļaujama interpolēšana.

2.2 Ķermeņa stāvoklis

Ķermeņa stāvokļa vērtējuma punktus nosaka, izmantojot tabulā esošās piktogrammas. Tipiskie ķermeņa stāvokļi, veicot kravu apstrādi ar rokām,izmantojami, vērtējot individuālo darbību. Ja, veicot vērtējamo uzdevumu kravu apstrādē ar rokām, darba gaitā tiek ieņemti dažādi ķermeņa stāvokļi, tad var aprēķināt ķermeņa stāvokļa vērtējuma punktu vidējo vērtību.

2.4 Darba apstākļi

Nosakot darba apstākļu vērtējuma punktus, lielākoties jāņem vērā dominējošie darba apstākļi. Atsevišķa neērtība, kurai nav nozīmes no drošības viedokļa, netiks ņemta vērā.

3. posms: Vērtēšana

Katrs uzdevums tiek vērtēts, pamatojoties uz riska punktu skaitu saistībā ar attiecīgo darbību (aprēķinu veic, saskaitot galveno rādītāju vērtējuma punktus un reizinot ar laika vērtējuma punktiem). Ja šo uzdevumu izpilda sievietes, tad vērtējuma punktu skaitu reizina ar koeficientu 1,3. Līdz ar to tiek ņemts vērā fakts, ka sieviešu darbspēja ir vidēji apmēram 2/3 no vīriešu darbspējas.

• Vērtēšanas pamatā ir varbūtība nodarīt kaitējumu veselībai. Kaitējuma raksturs un pakāpe netiek tuvāk definēta. Tiek ņemti vērā kustību biomehāniskie un fizioloģiskie rādītāji savienojumā ar dozēšanas modeļiem. Pieņemts uzskatīt, ka balsta un kustību aparāta iekšējā spriedze ļoti lielā mērā atkarīga no pieliktā fiziskā spēka. Šo fizisko spēku nosaka pārvietojamā objekta svars, paātrinājuma lielums un grīdas virsmas pretestības rādītāji. Nelabvēlīgi ķermeņa stāvokļi un pieaugošs slodzes ilgums un/vai biežums palielina iekšējo spriedzi.
  Jāievēro norādījumi, kas doti pelēkajā lodziņā 2. lappusē.
  
• Summāros vērtējumus vairākiem uzdevumiem kravu apstrādē ar rokām ir grūti izdarīt, jo tie pārsniedz šīs orientējošās analīzes informatīvo apjomu. Parasti tiem nepieciešamas plašākas riska novērtēšanas procedūras.
  
• Konstrukcijas trūkumi, kurus var konstatēt
  Šajā riska vērtējumā tūlīt parādās konstrukcijas trūkumi un nepieciešamā turpmākā rīcība. Pamatā ir princips, ka jānovērš lielu vērtējuma punktu cēloņi. It īpaši tie ir:
  
  
  
  • attiecībā uz laika vērtējuma punktiem – organizatoriski noteikumi,
    
  • attiecībā uz lieliem masas vērtējuma punktiem – kravas svara samazināšana vai atbilstošu rūpniecisko transporta līdzekļu izmantošana,
    
  • attiecībā uz lieliem kustības ātruma un novietojuma precizitātes vērtējuma punktiem – riteņu vadības ierīču un apstāšanās amortizatoru izmantošana vai darba slodzes samazināšana un
    
  • attiecībā uz lieliem ķermeņa stāvokļa vērtējuma punktiem – darba vietas konstruktīvi uzlabojumi.
    
  • Darba apstākļu vērtējumam vienmēr jābūt „labi”.