Novērtēšana pamatā tiek veikta uzdevumiem kravu apstrādē ar rokām, un tai jābūt saistītai ar vienu darba dienu. Ja kravu svars un/vai ķermeņa stāvokļi individuālās darbības laikā mainās, jāaprēķina vidējās vērtības. Ja vairāki uzdevumi kravu apstrādē ar rokām, lietojot būtiski atšķirīgas manipulācijas ar kravu, parādās kopējā darbībā, tie jāvērtē un jādokumentē atsevišķi.

Novērtēšanas procesā nepieciešami 3 šādi posmi:
1) laika vērtējuma punktu noteikšana,
2) galveno rādītāju vērtējuma punktu noteikšana un
3) vērtēšana.

Nosakot vērtējuma punktus, būtībā ir atļauts aprēķināt starpposmus (interpolēšanu). Piemēram, biežuma punktu skaitam 40 atbilst laika vērtējums ar 3 punktiem. Vienīgais izņēmums ir faktiskā slodze, kura vienlīdzīga vai ir lielāka nekā 40 kg vīrietim un 25 kg sievietei. Šādām slodzēm vienmēr atbilst slodzes vērtējums ar 25 punktiem.

Galveno rādītāju metodes darba lapu darbībām, kurās ietverta pacelšana, turēšana, nešana, var lejupielādēt šeit:

 Interaktīvā GRM darba lapa darbībām, kurās ietverta pacelšana, turēšana, nešana (datne, 227 kB)
Šī interaktīvā darba lapa ļauj aizpildīt veidlapu ar datoru un automātiski aprēķina ar šo darbību saistīto riska punktu skaitu. Rezultātu var saglabāt datorā.

Citi noderīgi dokumenti, kas saistīti ar šo metodi

 Izdrukājama GRM darba lapa darbībām, kurās ietverta pacelšana, turēšana, nešana (datne, 261 kB)
Šī darba lapa domāta izmantošanai bez datora, vērtējumus ierakstot ar roku.

 Īsa pamācība ar piemēriem un atbildēm uz bieži uzdotiem jautājumiem (datne, 1968 kB)
Šajā īsajā pamācībā sniegta noderīga informācija par GRM izmantošanu praksē, doti vērtēšanas piemēri un atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem.

Brīdinājums!
Šī metode kalpo tikai kā orientieris darba apstākļu novērtēšanai kravu pacelšanā un nešanā. Tomēr, nosakot laika vērtējumu, slodzes vērtējumu, ķermeņa stāvokļu vērtējumu un darba apstākļu vērtējumu, ļoti būtiski ir labi pārzināt vērtējamo uzdevumu kravu apstrādē ar rokām. Ja attiecīgo zināšanu trūkst, novērtēšanu nevar veikt. Aptuveni vērtējumi vai pieņēmumi noved pie kļūdainiem rezultātiem.

1. posms: laika vērtējuma punktu noteikšana

Laika vērtējuma punktus nosaka, pamatojoties uz tabulu, atsevišķi katram no trijiem iespējamiem kravu apstrādes veidiem.

• Uzdevumiem kravu apstrādē ar rokām, kam raksturīga īsu pacelšanas, nolaišanas vai pārvietošanas darbību regulāra atkārtošanās, darbību skaits ir izšķirošais faktors, nosakot laika vērtējuma punktus.
  
• Uzdevumiem kravu apstrādē ar rokām, kam raksturīga kravu turēšana, tiek uzskaitīts kopējais turēšanas ilgums. (kopējais ilgums= turēšanas darbību skaits x vienas atsevišķas turēšanas darbības ilgums)
  
• Uzdevumiem kravu apstrādē ar rokām, kam raksturīga kravas nešana, tiek uzskaitīts ar kravu noietais kopējais attālums Pieņemts, ka vidējais ātrums, ejot kājām 4 km/st., ir ≈ 1 m/sek.
  

2. posms: slodzes, ķermeņa stāvokļa un darba apstākļu vērtējuma punktu noteikšana

2.1 Kravas svars

• Slodzes vērtējuma punktus nosaka, pamatojoties uz tabulu, atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
  
• Ja vērtējamā uzdevuma izpildes laikā tiek apstrādātas dažādas kravas, tad var ieviest vidējo vērtību, kur smagākā atsevišķā slodze nepārsniedz 40 kg vīriešiem un 25 kg sievietēm. Salīdzinājumam var izmantot arī augstākās slodzes vērtības. Taču tādā gadījumā par pamatu jāņem šo augstāko vērtību samazinātais biežuma rādītājs, bet nekādā gadījumā – kopējais biežums.
  
• Vērtējot pacelšanas/turēšanas/nešanas/nolikšanas darbības, jāuzskaita faktiskā slodze. Šajā gadījumā faktiskā kravas masa ir smaguma spēks, kurš darba ņēmējam faktiski jādzēš. Tāpēc slodze nav vienmēr vienāda ar objekta svaru. Sasverot kasti, darbojas tikai apmēram 50 % no kastes svara.
  
• Ja kravas tiek stumtas un vilktas, nepieciešama atsevišķa novērtēšana.
  

2.2 Ķermeņa stāvoklis

Ķermeņa stāvokļa vērtējuma punktus nosaka, izmantojot tabulā esošās piktogrammas. Vērtējot individuālo darbību, jāizmanto tipiskie ķermeņa stāvokļi, veicot kravu apstrādi ar rokām. Ja, veicot vērtējamo uzdevumu kravu apstrādē ar rokām, darba gaitā tiek ieņemti dažādi ķermeņa stāvokļi, tad jāaprēķina ķermeņa stāvokļa vērtējuma punktu vidējā vērtība.

2.3 Darba apstākļi

Nosakot darba apstākļu vērtējuma punktus, lielākoties jāņem vērā dominējošie darba apstākļi. Atsevišķa neērtība, kurai nav nozīmes no drošības viedokļa, netiks ņemta vērā. Ar drošību saistītie rādītāji jādokumentē teksta lodziņā „Darba vietas pārbaude attiecībā uz citiem cēloņiem”.

3. posms: vērtēšana

Katrs uzdevums tiek vērtēts, pamatojoties uz riska punktu skaitu saistībā ar attiecīgo darbību (aprēķinu veic, saskaitot galveno rādītāju vērtējuma punktus un reizinot ar laika vērtējuma punktiem).

• Šīsvērtēšanas pamatā ir kustību biomehāniskie rādītāji savienojumā ar dozēšanas modeļiem. Šeit jāņem vērā fakts, ka iekšējā spriedze, kas vērsta uz mugurkaula lejasdaļu, vislielākajā mērā atkarīga no tā, cik tālu ķermenis noliecas uz priekšu, un no kravas smaguma, kas pieaug, palielinoties slodzes ilgumam un/vai biežumam, noliecoties uz sāniem un/vai pagriežoties.
  
• Summāros vērtējumus vairākiem uzdevumiem kravu apstrādē ar rokām ir grūti izdarīt, jo tie pārsniedz šīs orientējošās analīzes informatīvo apjomu. Parasti tiem nepieciešama plašākas darba analīzes procedūras, lai iegūtu riska novērtējumu.
  
• Konstrukcijas trūkumi, kurus var konstatēt
  Šajā riska vērtējumā tūlīt parādās konstrukcijas trūkumi un nepieciešamā turpmākā rīcība. Pamatā ir princips, ka jānovērš lielu vērtējuma punktu cēloņi. Ja ir liels laika vērtējuma punktu skaits, tad īpaši svarīgi ir organizatoriskie noteikumi; ja ir liels kravas vērtējuma punktu skaits, tad kravas svara samazināšana vai pacelšanas palīglīdzekļu izmantošana; ja ir liels ķermeņa stāvokļa vērtējuma punktu skaits, tad ergonomisko apstākļu uzlabošana.