SLIC European inspection and communication campaign
Kampaņa "Stop-pārslodze!"

Select language: bg cz da de el en es et fi fr hu it lt  lv  nl pl pt ro sk sl sv

Kampaņa

Pamatojums

Informācijas

Apmācība

Uzņēmumu pārbaudes

Projekta novērtēšana

Laba prakse

Būvniecība

Tirdzniecība

Riska novērtēšana

Līmeņu koncepcija

I līmenis

II līmenis

III līmenis

Metodes un instrumenti

Kontroljautājumu saraksts

Instruments GRM

„Kravu apstrāde ar rokām”

Kontroles tabulas

Instruments GRM - galveno rādītāju metode

Īss ievads par šo metodi


Galveno rādītāju metode tika izstrādāta, lai veiktu Riska novērtēšanu atlases līmenī, ja kravu apstrāde notiek ar rokām.

Ir pieejamas 2 dažādas darba lapas par

pacelšanu, turēšanu, nešanu un
par vilkšanu un stumšanu

Rašanās


Šo metodi izstrādājis Vācijas Darba drošības un veselības federālais aizsardzības institūts (BAuA) un Federālo zemju darba drošības un veselības aizsardzības komiteja (LASI) ciešā sadarbībā ar speciālistiem, darba drošības pārstāvjiem, uzņēmumu ārstiem, darba devējiem un darba ņēmēju asociācijām, apdrošināšanas iestādēm un zinātniskajiem institūtiem.

Projekts publicēts 1996. gadā, un pēc tam piecu gadu laikā īstenota zinātniskā un lietotāju pārbaudes programma.

Galīgie varianti publicēti 2001. un 2002. gadā.

Koncepcija


Daži svarīgākie jautājumi attiecībā uz šo metodi

  • Darba uzdevuma apraksts un novērtēšana tiek veikti atsevišķi. Uzdevuma apraksts ir objektīvs, bez vērtējuma. Tāpēc uzdevuma apraksts paliek derīgs pat tad, ja sakarā ar izmaiņām likumdošanā mainās riska novērtēšanas procedūras elementi.

    • Uzdevuma aprakstā iekļauti tikai galvenie jautājumi – tajā nav detalizēti aplūkoti visi Padomes Direktīvas 1. pielikuma aspekti. Tomēr visi 1. pielikuma aspekti būs netieši ietverti galvenajos rādītājos. Visiem jautājumiem vairākos etapos tiek skaitīti punkti no minimālās vērtības līdz maksimālajai. Lietotājam nav nepieciešams veikt precīzus mērījumus. Princips: aptuvenais aprēķins.
    • Riska novērtēšana balstās uz dozēšanas modeli: ilgums reizināts ar intensitāti. Tajā ņemti vērā biomehāniskie, metaboliskie un individuālie aspekti. Šis pats princips tiek piemērots visu veidu fiziskā darba slodzēm.

  • Galveno rādītāju metodes pacelšanai, turēšanai, nešanai, stumšanai un vilkšanai ir daļa no GRM sistēmas visiem fiziskā darba slodzes veidiem (tiek izstrādātas nākošās nodaļas, kurās aplūkota atkārtota apstrāde ar rokām, liels darbībai nepieciešamais spēks, ierobežoti ķermeņa stāvokļi un ķermeņa kustības, neveicot kravu apstrādi ar rokām).
  • Galveno rādītāju metodes var integrēt OSH (darba drošības un veselības aizsardzības) tehnoloģijā un uzņēmumu vadībā; tās var izmantot arī epidemioloģiskiem pētījumiem uzņēmumu līmenī.
  • Visi lietotāji ir vienojušies par izstrādes turpināšanu.

Lietotāju mērķauditorija



  • Darba devēji un viņu pārstāvji: tehnologi, ergonomikas speciālisti, plānošanas inženieri, personāla plānotāji, meistari
  • Darba ņēmēji un viņu pārstāvji
  • Darba drošības amatpersonas, darba drošības pārstāvji, uzņēmumu ārsti
  • Inspektori

Metodoloģijas kvalitāte


Tiek pārbaudīts drošums, pamatotība un konsekvence. Tiek noteiktas potenciālās novērtējuma kļūdas GRM izmantošanā un izstrādāti norādījumi, lai samazinātu nepareizas interpretācijas iespējamību.

Noderīgas saites


Vācijas Darba drošības un veselības federālais institūts (BAuA)
Federālo zemju darba drošības un veselības komiteja (LASI)
Mācīšanās un mācīšanas instruments rueckenkompass

Literatūra



  • Steinberg, U.; Caffier, G.; Mohr, D.; Liebers, F.; Behrendt, S.: Modellhafte Erprobung des Leitfadens Sicherheit und Gesundheitsschutz bei der manuellen Handhabung von Lasten. Bremerhaven: Wirtschaftsverl. NW 1998. (Schriftenreihe der Bundesanstalt für Arbeitsschutz und Arbeitsmedizin: Forschung, Fb 804)
  • Steinberg, U.; Behrendt, S., Bradl, I.; Caffier, G.; Gebhardt, Hj.; Liebers, F.; Müller, B.H.; Schäfer, A.; Schlicker, M.; Schulze, J.: Erprobung und Evaluierung des Leitfadens Sicherheit und Gesundheitsschutz bei der manuellen Handhabung von Lasten. Bremerhaven: Wirtschaftsverl. NW 2000. (Schriftenreihe der Bundesanstalt für Arbeitsschutz und Arbeitsmedizin: Forschung, Fb 897)
  • Jürgens. W.W.; Mohr, D.; Pangert, R.; Pernack, E.; Schultz, K.; Steinberg, U.: Handlungsanleitung zur Beurteilung der Arbeitsbedingungen beim Heben und Tragen von Lasten. LASI Veröffentlichung 9. Hrsg. Länderausschuss für Arbeitsschutz und Sicherheitstechnik. 4. Überarbeitete Auflage 2001
  • Jürgens. W.W.; Mohr, D.; Pangert, R.; Pernack, E.; Schultz, K.; Steinberg, U.: Handlungsanleitung zur Beurteilung der Arbeitsbedingungen beim Ziehen und Schieben von Lasten. LASI Veröffentlichung LV29. Hrsg. Länderausschuss für Arbeitsschutz und Sicherheitstechnik. 2002
  • Steinberg, U.; Caffier, G.; Liebers, F.: Assessment of Manual Material Handling based on Key Indicators – German Guidelines. In: Handbook of Standards in Ergonomics and Human Factors. Ed. by W. Karwowski. Lawrenz Erlbaum Associates. Mahwah, New Jersey, London 2006. S. 319-338


Ātrās saites
1990. gada 29. maija Padomes Direktīva 90/269/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

National Labour Inspectorates

Adobe Reader®

This website and all the publications it contains are supported by the European Community. The information contained on this website does however not necessarely reflect the position or opinion of the European Commission.

Ornak CMS